Lifescience

Nosakot skolēniem centralizēto eksāmenu ķīmijā par obligātu, Latvijai būtu lielāka iespēja virzīties zināšanu ekonomikas virzienā un radīt arvien vairāk augstas pievienotās vērtības produktu, intervijā aģentūrai LETA norādīja Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas (LAĶĪFA) valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis.

Viņš sacīja, ka ik gadu skolu pabeidz 12 000 jauniešu, no kuriem brīvprātīgi ķīmijas eksāmenu kārto 500. “Es esmu parunājis ar skolotājiem, un viņi saka, ka 30 bērnu klasē uz eksaktajiem priekšmetiem dotības ir vidēji sešiem bērniem, vēl sešus varētu “pievilkt”. Tie jau ir 40% no klases. Tad šie 40% no 12 0000 skolu beidzēju katru gadu veidotu 5000. Tad kādēļ eksāmenu kārto tikai 500?,” vaicāja asociācijas vadītājs.

Skrīvelis pieļāva, ka tam par iemeslu varētu būt valsts politiskā kultūra, iedzīvotājiem vēloties labu dzīves līmeni, bet negribot iespringt uz tā sasniegšanu. Tomēr viņš norādīja, ka Latvijai kā valstij pārskatāmā termiņā nav citas izvēles, kā arvien vairāk virzīties uz zināšanu ekonomiku un radīt arvien vairāk augstas pievienotās vērtības produktu.

“Taču tad mēs nevaram runāt par demokrātiju skolās. Tad ir jābūt obligātam eksāmenam 9.klasē, lai saprastu, cik slikti ir, un tad jāpiešķir papildu finansējums skolotājiem, lai spējīgākie skolēni šajā jomā var specializēties un var sekmīgi izturēt universitāšu programmas. Pretējā gadījumā kas notiek? Universitātēm ir jāaizpilda budžeta vietas un tās, izņemot Rīgas Stradiņa universitāti, saka: nāciet bez ķīmijas eksāmena! Kas notiek tālāk? Pēc pirmā kursa labākajā gadījumā 30% un sliktākajā – puse vienkārši “izlido”. Tādēļ, ka nespēj izturēt,” skaidroja LAĶĪFA valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka viņa kā uzņēmējam farmācijas nozarē nekas cits neatliek kā ievest darbaspēku no ārvalstīm.

Viņš atzina, ka ķīmija, fizika un matemātika ir grūti priekšmeti ne vien skolēniem, bet arī viņu vecākiem, kā arī tie pazemina kopējo atzīmju reitingu skolā. Skrīvelis norādīja, ka, lai arī tādā valstī kā Vācija ir reāla duālā izglītība, kurā skolēni jau stažējas uzņēmumos un praktiskās ievirzes tiek sekmētas jau izglītības procesā, arī tur sāk pietrūkt inženieru, jo jaunieši negrib piepūlēties, mācoties eksaktās zinības. “Tādēļ par jautājumu “kā” domā daudzviet,” sacīja asociācijas vadītājs.

Tikmēr LAĶĪFA izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska atzīmēja, ka pašlaik skolās tiek ieviests jaunais saturs, par ko daudzi skolotāji izsaka šaubas. “Cik tas ir pamatoti, grūti pateikt, jo jebkuras pārmaiņas izraisa saspringumu. Mūsu ieskatā idejas, kuras ir jaunajā izglītības saturā, ir labas. Jautājums ir par to, ka jaunie speciālisti, kuri ir iesaistīti dabaszinību priekšmetu satura uzlabošanā, projekta laikā izstrādās tikai metodisko materiālu paraugus. Taču tālāk šie paraugi nonāks skolās pie skolotājiem, kuru attieksme līdz šim ir bijusi ļoti rezervēta, un reti kurš pat piesakās uz kursiem, kuros ar jaunumiem var iepazīties. Tādēļ mūsu atzinums ir, ka idejas ir labas, bet negribētos, lai viss beidzas kā ar e-veselību, kad kaut ko darām, bet neizdarām līdz galam,” norādīja Dūrēja-Dombrovska.

Vienlaikus viņa sacīja, ka asociācija cenšas ieinteresēt ar tās īstenoto iniciatīvu “Jauno ķīmiķu klubs”, lai minēto mācību priekšmetu padarīt saprotamāku visiem, ne tikai dabaszinībās apdāvinātajiem bērniem. Pēc viņas teiktā, Izglītības ministrija solījusi palīdzēt veicināt minētās kustības attīstību, bet patlaban līdz praksei tas vēl nav nonācis. “Pašlaik mēs projekta laikā skolotājiem par papildu stundām, kuras tie velta klubu vadīšanai, tomēr nedaudz piemaksājam, jo tas viss notiek uz skolotāju brīvā laika rēķina. Tagad esam iesaistījušies arī dabaszinību skolotāju kvalifikācijas paaugstināšanas projektā. Vēl viena ideja ir sarīkot ķīmijas skolotāju vasaras nometni,” sacīja LAĶĪFA izpilddirektore.

Avots: LETA